Štutgarte (Stuttgart)
 |
 |
Filosofa Georga Hēgeļa, rakstnieka Vilhelma Haufa un Vācijas bijušā prezidenta Riharda fon Veiczekera dzimtā pilsēta.
Pilsēta, kurā 1885.gadā Gotlībs Daimlers radīja pasaules pirmo automašīnu. Arī mūsdienās liels autobūves centrs. Šeit atrodas Daimler AG un Porsche galvenie biroji. Štutgarte ir arī Robert Bosch GmbH mītnes vieta. Pilsētas ekonomikas vēsture ir saistīta ar leģendārajiem vācu rūpniekiem Gotlību Daimleru, Robertu Maibahu, Robertu Bošu un Ferdinandu Porši.
Štutgartē atrodas Eiropas un Āfrikas ASV militāro spēku štābs (EUCOM).
Pilsētas nosaukums cēlies no vārda Stutengarten - zirgu ferma. Štutgarti ap 950. gadu nodibināja Švābijas hercogs Liudolfs, un izmantoja par zirgaudzētavu. Ap 1300. gadu Štutgarte kļuva par Virtembergas grāfistes centru, bet no 1496. gada — Virtembergas hercogistes galvaspilsētu. Kad Napoleons likvidēja Svēto Romas impēriju, Štutgarte kļuva par Virtembergas karalistes galvaspilsētu.
1848. gada revolūcijas laikā Štutgartē patvērās atlaistā Frankfurtes parlamenta deputātu radikālā daļa.
1871. gadā Virtembergas autonomā karaliste iekļāvās Vācijas impērijā. 1920. gadā, Kapa puča laikā, Štutgartē darbojās Veimāras republikas valdība. 2. pasaules kara laikā pilsētas centrs tika gandrīz pilnīgi nopostīts Sabiedroto uzlidojumos.
1945. gadā Sabiedroto okupācijas administrācija izveidoja apvienoto Bādenes-Virtembergas federālo zemi, kuras galvaspilsēta - Štutgerte, tika izraudzīta referendumā.
1946. gadā ASV Valsts sekretārs Džeimss F.Bairns runā Štutgartes valsts operā deklarēja Māršala plāna koncepciju.
1977. gadā Štutgartē notika RAF prāva. kas noveda pie t.s. Vācu Rudens notikumiem.
Ģeogrāfiskā karte - Štutgarte (Stuttgart)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
 |
 |
| Vācijas karogs | |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| DE | Vācu valoda (German language) |